
Logu restes
Stacionārās restes vienmēr ir bijušas kā visuzticamākais sargs Jūsu mājoklim.
Lasīt vairāk
Logu terminu vārdnīca
Stiegrotais stikls – to iegūst velmēšanas procesā, kurā stieples tīklu vai stiepli vienā virzienā iespiež starp diviem stikla slāņiem. Stiegrotais stikls garantē mājas drošību un ugunsdrošību.
Ūdens notekas – gluds, līdzens profils, kuru uzstāda ārpusē un kurš paredzēts lietus ūdens novadīšanai.
Rūdīts stikls – tas ir izturīgs pret triecieniem un temperatūras paaugstināšanos. Ja float – stiklu uzkarsēt līdz temperatūrai 650 – 7000C un pēc tam strauji atdzesēt ar auksta gaisa plūsmu no abām pusēm, izveidojas stikls, kas 4 – 5 reizes ir izturīgāks par parasto. Ja parastajam stiklam lūzuma pretestība sastāda 40 Mpa (N/mm2), tad rūdītajam stiklam šis rādītājs sasniedz 120 – 200 Mpa (N/mm2). Termiski apstrādātiem stikliem drošība ir atkarīga no biezuma, malas apstrādes un no tā, vai tajā ir kādi piemaisījumi.
Profila kamera – pilna profila konstrukcija. Profila iekšienē atrodas starpsienas, kuras kalpo par „izturības ribām” un veido daudzus nodalījumus, kas piepildīti ar gaisu.
Mikroventilācija vai ziemas vēdināšana – neliela sprauga loga rāmī un vērtnē, kura nodrošina pastāvīgu svaiga gaisa pieplūdi. Tā rada dabisku gaisa cirkulāciju telpā. Mikroventilācija novērš kondensāta veidošanos uz logu stikliem un dzīvokļa sienām.
Laminētie logi – tie ir plastmasas logi, kuri izgatavoti no plastmasas profila. Laminētais profils parasti ir plastmasas profils, uz kura rūpnieciskā veidā uzlīmēta dekoratīva plēve. Parasti plēve imitē koku vai RAL (krāsu standarts) veidus.
Laminēts vai triplex stikls – izturīgs pret triecieniem un aizsargā no uzbrucējiem.
Logs – tie ir tādi elementi, kuri veido mikroklimatu telpā, nodrošina normālu temperatūru, gaisa un mitruma režīmu, nodrošina gaisa apmaiņu, aizsargā no trokšņa.
Loga profils – rāmis, kurš sastāv no vairākām gaisa kamerām, kuras nodalītas ar plastmasas starpsienām. Profilam ir tukša plastmasas forma ar stipru metāla karkasu izturībai.
Logu gumijas – būtiska logu profila sastāvdaļa ir blīvējumi, kuri nodrošina hermētiskumu. Tās ir caurulītes vai salocītas formas ieliktņi, kuri atrodas pa perimetru starp rāmi un vērtni. Tie aizsargā no aukstā gaisa, putekļu, mitruma un trokšņa iekļūšanas telpā. Blīvējumus izgatavo no speciālas gumijas, gumijas plastmasas vai silikona. Blīvējuma kalpošanas termiņš ir 10 – 15 gadi, kamēr tas nezaudē savas sākotnējās īpašības.
Ailsānes – gluds profils, kuru izmanto akurātai ailas apdarei.
Palodze – šis elements iebīdīts 1 cm dziļumā zem loga rāmja. Palodzes šuves un loga konstrukcijas tiek savienotas ar baltu silikona hermētiķi.
Stikls – viendabīgs amorfs ciets materiāls, kurš rodas, ja uzkarsēto materiālu ātri atdzesē un tajā nepaspēj izveidoties kristālu struktūra, kuri satur daudz silīcija dioksīda, kas tiek izmantots logiem, traukiem. Augstas kvalitātes lokšņu stikls vēl arī šodien tiek ražots pēc metodes, ko 1959. gadā patentēja angļu zinātnieks Alisters Pilkingstons. Šī metode ieguva nosaukumu – float – stikla ražošana. Uzkarsēta šķidra stikla masa tiek izlieta speciālā vannā uz atdzesēta svina virsmas. Rezultātā stikls izdodas viendabīgs un ar lieliski gludu virsmu.
Selektīvais stikls - par selektīvām izstrādnēm dēvē stikla pārklājumu, kuram ir zema atstarošanas spēja (zemas emisijas pārklājums - LOW E). Jo zemāks emisijas koeficients, jo mazāki siltuma zaudējumi. Bez tam, stikls ar optisko pārklājumu un emisijas koeficientu E=0,004 atstaro atpakaļ telpā vairāk kā 90% enerģijas, kura iziet no loga. Selektīvā stikla siltuma izolācijas spēja ir labāka nekā parastajam. Īsie saules siltuma viļņi labi iziet caur stiklu, bet garie efektīvi atstarojas no virsmas. Siltuma izolācijas pārklājums būtībā ir metāla oksīda slānis, kurš atstaro atpakaļ infrasarkanos starus. Ņemot vērā, ka pārklājums ir starp stikliem iekšienē, tas nekādā ziņā neietekmē ekspluatāciju. Šāds stikls jāizmanto, kad ir viens stikla paketē. Tādā veidā iespējams paaugstināt konstrukcijas siltuma izolācijas īpašības.
Stikla pakete – vienslāņa stikls siltumu aiztur ļoti maz, pat ja palielinātu tā biezumu. 4 mm stiklam siltuma vadītspējas koeficients 5,8 W/m2K, 6 mm – 5,6 W/m2K. Tāpēc mūsdienās tiek izmantotas stikla paketes. Stikla pakete sastāv no vairākiem stiklu slāņiem, kas hermētiski savienoti pa perimetru. Parastās stikla paketes siltuma vadītspējas koeficients (4-15-4) U=2,7 W/m2K. Tas nozīmē, ka ir saglabāti 50% saražotā siltuma, bet izmantojot stikla paketi ar siltuma izolācijas stiklu un piepildītu ar inerto gāzi (argonu), šis koeficients būs 1,1 W/m2K un tas nozīmē, ka tiek saglabāti 75% saražotā siltuma. Stikla paketē ir 2 vai 3 stikli, kas savienoti vienādos attālumos. Attāluma lielums ir atkarīgs no tā saucamo „distances rāmju” platuma – alumīnija profilu ar taisniem stūriem, kuri var būt, piemēram, 6 mm vai 10 mm un tml. Optimāls attālums starp stikliem ir 15 – 16 mm un palielināt šo attālumu nav lietderīgi, tā kā tālāk siltuma vadītspējas koeficients nemainās.
Stikls faktiski ir mūžīgs materiāls, tāpēc stikla pakete bez problēmām kalpos 50 gadus. Stikla paketi kā gaismas caurlaidīgu elementu ievieto ne tikai logos, to var izmantot durvīs, starpsienās, ziemas dārzu sienās un jumtos, fasāžu stiklošanai. Stikla paketes veidu nosaka sekojošs apzīmējums 4 – 16 – 4, kas nozīmē, ka tā ir vienkameras stikla pakete no diviem 4 mm stikliem ar 16 mm atstarpi starp tiem. Par savienojošo elementu stikla paketē kalpo distances rāmis no alumīnija, tērauda vai plastmasas profila. Stikla pakešu platums var būs dažāds, un jo biezāks stikls, jo zemāka siltuma vadītspēja.
Reflektora stikls – aizsargā no saules un tas ir atstarojošs materiāls.
Furnitūra – mehānismi, kuri nodrošina nepieciešamo vērtnes atvēršanu un vienmērīgi sadala slodzi uz loga vērtnēm. Modernajai furnitūrai nav nepieciešama speciāla apkalpošana un tā ļauj atvērt vērtnes dažādās plaknēs, labi regulējot gaisa plūsmu.